Autore Sabīne Koklačova

Maršruts

Velostāsts pieejams arī Facebook lapā.

Reiz es devos svētceļojumā - svētceļojumā uz savu dzimto vietu, uz savu bērnību, vecākiem, sevi pašu. 2016. gads, 28. maijs .. rimti, pacietīgi, priecīgi, ar cerībām, sapņiem un pārdomām, ar kameru rokās, ar telefonu tālu tālu somā. Ar atvērtām acīm, sirdi un dvēseli. Lūk, pāris bildes no tā, ko redzēju, ko sajutu. Kas zin, varbūt kāds to vēlēsies atkārtot :)


Izbraucot no Rīgas, ceļš sagaida ar skaistām priedēm. Tik skaistām, ka jāuzkavējas :)


Jūtos tik maza. Tās priedes ir varenas...

Pēc skaistiem priežu mežiem sākas purvainākas vietiņas. Šis jaukais "dūkstītis" izpelnījās manu uzmanību uz kādu laiciņu.

Mazie, dzīvie, skaistie, kas netiek nepamanīti.

Tik skaists, ka varētu būt apskates vērts tūrisma objekts :)

Priedes tik tievas, tik garas, tik vienas, ka jābrīnās, kā tās vējā nenolūst.

Ik pa laikam ceļa malā kādas skaistas drupas, kuras tur stāv neskartas jau kopš manas dzimšanas vai vēl senāk.

Pamazām parādās arvien klajākas vietas .. saulainas un pilnas dzīvības.

Tik ikdienišķs skats, bet... :)

Latvijas zelts.

Diezgan taisns ceļš kādu mirkli, bet man netraucē :) es miera un pacietības pilna.

Vēl viena maģiska vieta Kangaru kalnu vidū. Garām braucošās mašīnas met smuku putekli un šis twikām apvītais meža ceļš paliek maģisks kā pasakās.

Jānoliek velosipēds ceļa malā un jākāpj kalniņā tuvāk priedēm :)

Mans draugs. Viņš smaida :)

Uz Kangaru ceļai ir viena milzīga priede labajā ceļa pusē. Viena pati, skaista kā pasakā. Tur varētu dzīvot laumiņas.

Latvijas zelts 2 :)

Palaimējās redzēt arī šīs diezgan skaļās skaistules, kuras uz brīdi bija iznākušas ārā. Kopā kādas 30. Un visas uzticīgi turās kopā.

Todien debesis mani fascinēja.. visu veidu mākoņi vienuviet :)

Katra īstena latvieša sapņu mājvieta.

.. vēl paspēju redzēt baltos pieneņpūku laukus.. man veicās

Pa kādai skumjai laiku mājai ceļa malās arī netrūkst.

Un sākās pirmie skaistie līklocīši.. Ar to šis ceļš ir īpašs. Bērnībā vēl mazākiem līkumiem un granti. Bij' ko turēt manai sliktajai dūšai ar žiguli uz Rīgu :)

Šad un tad šajā vietā apstājos ar mašīnu braucot, lai arī te ir tikai knapa pietura bez sēdvietas, te tiešām varētu uztaisīt kādu nišu ceļotājiem, kur piestāt, apēst sviestmaizi.. Bet es ar maziem gabarītiem šodien, man vietas pietiek :)

Bērnībā braucot ar mašīnu, šī bija viena no manām mīļākajām vietām.

Nekad nevarēju saprast, kāpēc šī māja ir tik košā krāsā un kā to tādu dabūjuši? Un joprojām nesaprotu :)

Loku loki... lēnā mierā izbraucami.

Svelmi bildēs noslēpt nevar :)

Ja es būtu garāka, varētu nobildēt mežus tālu tālu .. :) Te nepieciešams skatu tornis.

Uz vakarpusi, saule sāka spēlēt ēnu dejas ar mākoņiem.

Pēdējie līkloči tie mīļākie.

Vēl pēdējie himalaji pirms Ērgļiem, kad nogurumiņš jau uzkrājies. Vakara saulīte, guļu uz jau trešā soliņa ceļojuma laikā :) kāpēc gan nē

Pirmo reizi piebraucu pie karjera, īsi pirms Ērgļiem. Skats iespaidīgs. Nez kā te būtu uzmīties...

Esmu mājās. Ērgļi sveicina ar vakara sauli, Ērgļu mieru ..un strūklaku :) brauciet ciemos!

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .